KIKA

maybe you would be surprised at everything she keeps inside

Ask me anythingSubmitNext pageArchive

"Be like snow; beautiful but cold."

-

(Source: givenchyeezy, via iamcharliesangel)

vienlaicīgi iet pretī un uzgriezt muguru. jā, tā tik ir māksla. māksla sabojāt visu, kam pieskaros. māksla atgrūst laimi, kas mani ir apķērusi. esmu iestigusi pa vidu un nezinu, kam paļauties, kāpēc, kāpēc, kaut es varētu neizvēlēties, kaut es varētu te nebūt. kā es vispār šeit nonācu, es nezinu. stulbi, bet es nezinu. tas bija kaut kur krājies iekšpusē, un es zemapziņā centos to apslāpēt? bija taču laiks, kad nekas nespēja nomākt. kad prieks un laime un sirsniņu kronis uz galvas bija viss un neko vairāk nevajadzēja…

es nezinu, bet kaut kā es attapos šeit. trīcošām pēdām ejot pa šauru, nenoteiktu līniju. es ļoti gribētu iet pa to pusi, kur mani gaida, kā nekad neviens nav gaidījis. kur mani silda ar vismīļākajām rokām, kur uz mani skatās ar visdziļākajām acīm, kas neprasa neko pretī, tikai ticību. es gribu iet pa to pusi, kur viss sliktais izgaist un visas bēdas dalās ar divi. kur ļauj tecēt asarām, kad nav vairs kur palikt, jo vēlāk tās izžūs un vietā nāks spēks atkal celties un sākt no jauna. es gribu iet pa to pusi, kur katrs solis ir nepieredzēts un noslēpumains, jo nekad iepriekš te nav būts. šeit apstājas laiks, šī ir tā puse, kur gribas iet mūžīgi. bet man slīd kājas. šobrīd asaru aizmiglots ceļš pa to vidu. man bail, bail iekāpt tajā otrajā pusē, kur ir būts un es tur negribu atgriezties. bet brīžos, kad neredzu ceļu, bailes lēnām velk ar domu, ja nu tā būs labāk. es apzinos, ka tā nebūs, bet pārāk daudz esmu griezusies uz šo pusi un man bail, ka, kamēr eju pa šo vidusceļu, pēkšņi mani neviens vairs negaidīs tajā pirmajā pusē, ja nu tur visu laiku ir bijis smilšu pulkstenis un drīz vien visas smiltis iztecēs..

pietiek. es negribu vairs te iet, es gribu ar pārliecību un abām kājām iekāpt tajā pirmajā pusē un roku rokā iet uz laimes zemi, jo zinu, ka vajag tikai ticību un mēs tur aiziesim. es ticu un tu arī, vai ne?